Īsi aizkustinoši stāstiņi.
Stāstam ne vienmēr jābūt garam, lai tas paliktu atmiņā.
Bildinājums.
Zvaigžņota nakts. Pats atbilstošākais laiks. Vakariņas pie svecēm.Jauks itāliešu restorāniņš. Maza melna kleitiņa. Krāšņi mati, mirdzošas acis, sudrabaini smiekli. Kopā jau divus gadus. Brīnišķīgs laiks! Īsta mīlestība,labākais draugs, vairāk neviena. Šampanieti! Piedāvāju viņai sirdi un roku. Uz viena ceļa.Cilvēki skatās? Lai! Brīnišķīgs brilijanta gredzens. Sārtums vaigos, apburošs smaids. Kā, nē?! (Larisa Kerklenda)
Pateicība.
Vilnas sega, ko viņam nesen iedeva labdarības fondā ērti apņēma viņa plecus, bet zābaki, kurus viņš šodien atrada atkritumu konteinerā, nemaz nespieda. Ielas ugunis patīkami sildīja dvēseli pēc ledainās tumsas. Sola izliekums parkā likās tik pazīstams viņa pārgurušajai vecajai mugurai. "Paldies tev, Kungs!"- viņš nodomāja - "Dzīve ir vienkārši brīnišķīga!" (Endrjū E. Hants)…
Liktenis.
Bija tikai viena izeja, jo mūsu dzīves bija sapinušās nebeidzamos naida un svētlaimes samezglojumos, lai atrisinātu to visu kaut kā savādāk. Uzticēsimies lozei- ja ģērbonis, tad precamies, ja cipars- mēs šķiramies uz visiem laikiem. Mēs metām monētu. Tā nošķindēja, sagriezās un apstājās. Ģērbonis. Mēs skatījāmies uz monētu ar neizpratni. Pēc tam mēs vienā balsī pateicām:"Varbūt metam vēlreiz?" (Džeja Ripa) |
| |
