putra.lv

putra.lv


Biedējam prom garlaicību .
 Latviski По русский In English

Spoku stāsti šim vakaram.


Garu saukšana kopmītnēs.

Pabeidzot devīto klasi, gāju mācīties uz skolu Aizkrauklē. Kā jau pirmajā kursā, visām tikai 16 gadu, īpaši gudras nebijām, tāpēc aiz garlaicības izdomājām,ka pasauksim garus. Bijām bailīgas, tāpēc garus saucām pie iedegtas gaismas un vienas sveces,domājām,kas būs,tas būs. Toreiz mums nebija ne jausmas,ka pie šādas atmosfēras atnāk tikai ļaunie gari.Protams, pēc neilga laika kāds sāka mums atbildēt uz jautājumiem, viņš precīzi varēja atbildēt,kādi mums ir vārdi un kur istabā atrodās visnenozīmīgākie priekšmeti.Izrādijās,ka tas bija velns,bet neskatoties uz to,ka mēs zinājām ar ko mēs runājam,mēs turpinājām sarunu ar viņu tālāk. Vēlāk mums apnika un mēs izdomājām,ka dzīsim viņu prom.Pirmo reizi,kad it kā aizdzinām viņu prom,uzdodot jautājumu vai viņš šeit vēl ir, viņš atbildēja,ka ir. Pēc tam mēs lūdzām viņu iet prom un uzdodot jautājumu,viņš vairs neatbildēja. Bijām konkrēti nobijušās, secinājām,ka ar tādām lietām jokot nevar. Nāca jau 23:00 vakarā, visām bail iet gulēt, bet jāiet jau vien bija. Domājām,ka nekas nebūs, jo viņš taču ir aizgājis. Tiklīdz iemigām, kursa biedrene Ksenija vēl ilgi nevarēja aizmigt, viņa teica,ka redzējusi pie manas gultas stāvam ēnu, kas vispār nekustējās no vietas. Pēc kāda brītiņa ēna izgaisa un istabā sāka krist priekšmeti laukā no skapja (drēbes un pārtika),vairāk tajā naktī nekas nenotika. No rīta,kad Ksenija šo visu nakts notikumu mums ar draudzeni pastāstija,bijām konkrēti nobijušās, bet ar to viss nebeidzās. Parasti mēs uz kopmītnēm braucām svētdienās, taču pēc tās nelāgās nakts, izdomājām,ka visas brauksim uz skolu pirmdien no rīta. Tās svētdienas naktī pie mums paciemoties gribēja puiši, jo viņi dzīvoja stāvu zemāk,tieši zem mums apakšā. Viņi teica,ka mums istabā bijusi tāda skaņa, it kā kāds pārbīdītu mēbeles un secināja,ka mēs esam istabiņā, atnākuši pie mūsu durvīm un pieklauvējuši,viņi secināja,ka mūsu istabā neviena nav. Tā arī aizgājuši prom. Pirmdienas rītā visas no rīta atbraucām un mūs sāka lamāt kopmītņu audzinātaja, par to,ka mēs 24:00 esam slēgalējušas istabā gaismu,bet istabā mūsu taču nebija, audzinātāja arī sabijās. Ar laiku,kad jau bijām aizmirsušas,ka saucām garus vairs nekas dīvains vai pārdabisks netika manīts.
...
Komentāri (5)  |  2013-08-29 23:13  |  Skatīts: 4387x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties

Lasīt tālāk.