putra.lv

putra.lv


Biedējam prom garlaicību .
 Latviski По русский In English

Spoku stāsti šim vakaram.


Komentārs:

Zanite* - 2013-08-29 23:14
Kjursh tev lika vert valja?


Garu saukšana kopmītnēs.

Pabeidzot devīto klasi, gāju mācīties uz skolu Aizkrauklē. Kā jau pirmajā kursā, visām tikai 16 gadu, īpaši gudras nebijām, tāpēc aiz garlaicības izdomājām,ka pasauksim garus. Bijām bailīgas, tāpēc garus saucām pie iedegtas gaismas un vienas sveces,domājām,kas būs,tas būs. Toreiz mums nebija ne jausmas,ka pie šādas atmosfēras atnāk tikai ļaunie gari.Protams, pēc neilga laika kāds sāka mums atbildēt uz jautājumiem, viņš precīzi varēja atbildēt,kādi mums ir vārdi un kur istabā atrodās visnenozīmīgākie priekšmeti.Izrādijās,ka tas bija velns,bet neskatoties uz to,ka mēs zinājām ar ko mēs runājam,mēs turpinājām sarunu ar viņu tālāk. Vēlāk mums apnika un mēs izdomājām,ka dzīsim viņu prom.Pirmo reizi,kad it kā aizdzinām viņu prom,uzdodot jautājumu vai viņš šeit vēl ir, viņš atbildēja,ka ir. Pēc tam mēs lūdzām viņu iet prom un uzdodot jautājumu,viņš vairs neatbildēja. Bijām konkrēti nobijušās, secinājām,ka ar tādām lietām jokot nevar. Nāca jau 23:00 vakarā, visām bail iet gulēt, bet jāiet jau vien bija. Domājām,ka nekas nebūs, jo viņš taču ir aizgājis. Tiklīdz iemigām, kursa biedrene Ksenija vēl ilgi nevarēja aizmigt, viņa teica,ka redzējusi pie manas gultas stāvam ēnu, kas vispār nekustējās no vietas. Pēc kāda brītiņa ēna izgaisa un istabā sāka krist priekšmeti laukā no skapja (drēbes un pārtika),vairāk tajā naktī nekas nenotika. No rīta,kad Ksenija šo visu nakts notikumu mums ar draudzeni pastāstija,bijām konkrēti nobijušās, bet ar to viss nebeidzās. Parasti mēs uz kopmītnēm braucām svētdienās, taču pēc tās nelāgās nakts, izdomājām,ka visas brauksim uz skolu pirmdien no rīta. Tās svētdienas naktī pie mums paciemoties gribēja puiši, jo viņi dzīvoja stāvu zemāk,tieši zem mums apakšā. Viņi teica,ka mums istabā bijusi tāda skaņa, it kā kāds pārbīdītu mēbeles un secināja,ka mēs esam istabiņā, atnākuši pie mūsu durvīm un pieklauvējuši,viņi secināja,ka mūsu istabā neviena nav. Tā arī aizgājuši prom. Pirmdienas rītā visas no rīta atbraucām un mūs sāka lamāt kopmītņu audzinātaja, par to,ka mēs 24:00 esam slēgalējušas istabā gaismu,bet istabā mūsu taču nebija, audzinātāja arī sabijās. Ar laiku,kad jau bijām aizmirsušas,ka saucām garus vairs nekas dīvains vai pārdabisks netika manīts.


Dīvainais ceļš uz darbu.

Mana krustmāte strādā maizes ceptuvē ,,Dona'', ganjau esiet par tādu kaut ko dzirdējuši. Kad viņa gāja iestāties šajā darbā,jaunie darba kolēģi viņai pavēstija,ka šajā darba vietā bieži notiekot mistiskas un neizskaidrojamas lietas, jo maizes ceptuve ir tikusi celta uz kara laika kapiem. Kā jau visiem zināms arī šāda veida darbos ir nakts maiņas, tad nu viņa naktī ap 24:00 gājusi uz savu pirmo nakts maiņu. Gājusi līdz pamanījusi siena kaudzi, paskatijās, nu nekā pārdabiska tur nav parasta siena kaudze, pagājusi garām tai,secināja,ka siena kaudzes nemēdz stāvēt ceļa vidū, pagriezusies un siena kaudzes tajā vietā,kur to manija vairs nebija. Viņa turpināja ceļu uz darba vietu, bijis jau ļoti tumšs, ārā bija drēgna rudens nakts. Pēkšņi viņa pamanīja,ka viņai pretī nāk sieviete visa tērpusies melnā, galva bija nosegta tā,ka sejas siluetu vispār nebija iespējams pamanīt,sievietei pie rokas pavadā blakus gājis suns, tajos laikos mobilos telefonus varēja atļauties tikai bagātāki cilvēki,krustmātei tāda nebija. Tāpēc viņa nodomāja,ka sievietei ,iespējams, ir mobilais vai pulkstenis,krustmāte spontāni viņai pajutāja cik ir laiks,sieviete nekā neatbildējusi turpināja savas gaitas,līdz krustmāte ievēroja,ka šī sieviete nemaz neiet ar kājām kā cilvēkam ierasts, bet gan it kā šļūc pa gaisu,pusmetru no asfalta, sieviete pagājusi vai šajā gadījumā pašļūkusi garām,krustmāte pēc pāris sekundēm pagriezās,bet sievietes un suņa figūras jau bija izgaisušas tālēs zilajās.

Mirusi cilvēka dvēsele pret laulībām. (Šeit vārdi ir mainīti,jo šaubos,ka draudzene būtu gribējusi,lai šo stāstu rakstu)


Manas draudzenes vecvecāki daudz,daudz gadus atpakaļ, esot iepazinušies, un uzreiz sapratuši,ka ir viens otram kā radīti. Ilgāku laiciņu satikās,līdz izdomāja,ka laulības būtu pareizākais variants. Bija pienācis laiks iepazīstināt savu mūža mīlestību ar vecākiem. No Lauras puses viss bijis kā nākas, vecāki ar prieku pieņēmuši Jāni un piekrituši laulībām. Taču, no Jāņa vecāku puses,tāda pati laipnība netika sagaidīta,par Jāņa tēva emocijām informācijas man nav, bet māte,esot bijusi kategoriski pret šīm laulībām. Savas dzīves laikā, viņa piekodināja,ka nekādu laulību Jāņa un Lauras starpā nebūšot. Tā arī viņi nesalaulājās, drīz vien Jāņa māte gulēja uz nāves gultas,viņa tik kategoriski bija pret šīm laulībām,ka pirms nāves pateica,ka nelikšot abiem mieru un savu svētību nedošot pat pēc nāves. Māte nomira. Pagāja laiks un Laura ar Jāni par spīti visam izdomāja,ka laulāsies. Salaulājās un sākās laimīgās kopdzīves dienas. Sākumā viss bija labi,nebija nekādu problēmu,arī naudas pietika. Līdz naktīs Lauru sāka piemeklēt dīvaini sapņi. Katru nakti Laura iemiegot sagaidija Jāņa māti, Jāņa māte visu laiku atkārtoja,kāpēc tu viņu apprecēji? Es tevi ienīstu,tu neesi mana dēla cienīga sieva.Es neļaušu jums būt laimīgiem. Tā tas atkārtojās katru nakti, Laurai jau bija neomolīgi doties gulēt,viņa visu izstāstija Jānim,protams, Jānis neticēja. No sākuma Jāņa māte tikai runāja sapņos ar Lauru,līdz brīdim,kad Laura naktīs smaka nost,jo Jāņa māte viņu žņaudza. Atkal Laura visu izstāstija Jānim, atkal Jānis neticēja, līdz brīdim,kad pats savām acīm ieraudzīja,kā viņa sieva naktī smok nost un viņu tik tikko spējis pamodināt. Jānis sāka ticēt Laurai un abi izdomāja kaut ko lietas labā darīt. Pēc neskaitāmiem baznīcu apmeklējumiem un pēc neskaitāmu lūgšanu norunāšanas, Jāņa māte beidzot likās mierā un abu jauniešu dzīve atkal ritēja savas parastās gaitas.
Komentāri (5)  |  2013-08-29 23:13  |  Skatīts: 4386x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
hariboo* - 2013-08-29 23:13
Kā lai es tagad aizmiegu?

Zanite* - 2013-08-29 23:14
Kjursh tev lika vert valja?

zanciks - 2013-08-30 11:45
man patikkk

lol* - 2015-11-29 12:51
Pffff nekas bailigs

Orhideja* - 2017-02-03 00:27
Del varguliem nav domats lasit


- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ